jau 10 gadu pieredze
Mācības Eiropas Tālmācības vidusskolā nav šķērslis, lai skolēni piedalītos laboratorijas darbos un pēc absolvēšanas studētu labākajās pasaules universitātēs. Laboratorijas darbu telpas tiek nodrošinātas pēc konkrēto tēmu aprīkojuma nepieciešamības. Līdz šim, praktiskie darbi norisinājušies Latvijas Universitātē, Transporta un sakaru institūtā, citās Latvijas klātienes vidusskolas telpās. Laboratorijas darbu biežums noris pēc izglītības standarta noteiktā. Piemēram, 2022./2023. mācību gada laikā tika nodrošināti divi darbi bioloģijā, viens ķīmijā un viens fizikā. Lasi mūsu pedagogu aprakstus par viņu priekšmetu laboratorijas darbiem:
Ķīmija II kursā skolēni izvēlējušies ķīmiju mācīt padziļināti – tas nozīmē, ka izzina visas Ķīmija I kursā apgūtās tēmas no zinātniskā viedokļa, iemācoties vairāk, dziļāk, plašāk. Ķīmija II kursā ir iespēja attīstīt zinātniski pamatotu izpratni par atoma un vielas uzbūvi, procesiem elektrolītu šķīdumos un oksidēšanās-reducēšanās procesiem, ķīmisko procesu kinētiku un termodinamiku. Skolēniem tiek piedāvāti daudzveidīgi risināmie uzdevumi, kuri noved pie sasniedzamā rezultāta apguves. Kursa ietvaros skolēni apgūst prasmes patstāvīgi iegūt, apstrādāt un analizēt datus, izmantojot mūsdienīgas digitālas tehnoloģijas, brīvpieejas programmatūras, videomateriālus, elektroniskās datubāzes, virtuālās laboratorijas, kā arī klātienes nodarbību laikā skolēni apgūst populārākās ķīmijā kvantitatīvās metodes – tilpumanalīzi, gravimetriju. Šogad skolēni pētīja ar tilpumanalīzes metodi, vai ir iespējams efektīvi aizstāt govs pienu kā kalcija jonu avotu ar sojas pienu. Ķīmija II kurss māca pētnieciskā ceļā risināt kompleksus, mūsdienās aktuālus starpdisciplinārus jautājumus un pieņemt atbilstošus atbildīgus lēmumus.
Svetlana Azareviča
Tālmācība ir lieliska alternatīva klasiskām mācībām. Ir protams liela atšķirība - skolēna līdzatbildība par rezultātu ir stipri lielāka. Salīdzinot abus mācību procesus fizikas priekšmetā, rodas maldīgs stereotips, ka mācoties attālināti kvalitāte zūd, ierobežotu praktisko darbu un neapgūtu prasmju dēļ.
Realitāte ir citādāka! Mācību procesā (gan klātienē, gan attālināti) šobrīd ir liela loma digitālām simulācijām, kas nereti ļauj iziet ārpus rāmjiem, un novērot situācijas, kuras reālajā laboratorijas darbā nebūtu pieļaujamas. Piemēram, elektrisko slēgumu pētīšanā, ir iespēja, palielinot strāvas stipruma lielumu, novērot vadu pārkāršanu un aizdegšanos.Protams, ir akūti svarīgas prasmes, kuras ar simulācijām nevar apgūt. Piemēram, gatavojoties eksāmenam ir jāizstrādā viens pētnieciskais laboratorijas darbs. Tādā gadījumā skolēnam tiek rasta iespēja ierasties klātienē un veikt noteikto darbu.Dmitrijs Jemeļjanovs
Tālmācība tik tiešām nav šķērslis, lai apgūt Bioloģija II kursa programmu par dzīvības organizācijas līmeņu vienotību, vielu un enerģijas plūsmu šūnā, organismā, ekosistēmā un biosfērā. Tādas mācību darba organizācijas formas, kā gadījuma izpēte, pētniecības projekti, praktiskie darbi, informācijas izpēte, kas tiek realizēti attālināti, dod iespēju skolēnam attīstīt prasmes pieņemt izsvērtus lēmumus un risināt kompleksas problēmas dažādos mērogos mūsdienu mainīgajā pasaulē. Sadarbojoties ar LU Starpnozaru izglītības inovāciju centru, skolēniem šogad tika organizēti 4 laboratorijas darbi: Augu šūnu funkcionālā morfoloģija, Plazmolīze un deplazmolīze auga šūnās, Cietes noteikšana dažādu šķirņu kartupeļos, Rauga šūnu elpošanu ietekmējošie faktori.
Skolēni iepazinās ar augu šūnu uzbūves piemēriem (augu audiem) un noskaidroja, kas ir funkcionālā morfoloģija. Pilnveidoja prasmes mikropreparātu pagatavošanā un darbā ar gaismas mikroskopu, mērīja mikropreparātus un attēloja šūnu, to organoīdu izmērus, aprēķināja šūnu skaitu pētāmajā paraugā, secināja par šūnas organoīdu piemērotību to funkciju veikšanai, vides faktoru ietekmi uz tiem. Analizēja eksperimentā iegūtos rezultātus un izdarīja secinājumus par ūdens režīma un minerālvielu koncentrācijas nozīmi šūnā un augu dzīvē atbilstoši izvirzītajai hipotēzei.
Ludmila Ruhmane
Blogs