Skolas psihologs: emocionāls atbalsts mācībās un dzīvē

Skolu psihologa misija ir palīdzēt skolēniem justies labi, attīstīties emocionāli un mācīties pēc iespējas pilnvērtīgāk. Latvijā psihologi strādā dažādās psiholoģijas jomās, piemēram, klīniskais psihologs, organizāciju psihologs, juridiskais psihologs u.c. Skolas psihologs galvenokārt strādā ar bērniem un pusaudžiem izglītības vidē — skolā, arī tālmācības skolās.

Psihologs, psihiatrs, psihoterapeits… Pie kura īsti jāiet?

Bieži cilvēki jauc, kas ir psihologs, kas psihiatrs, kas psihoterapeits. Nav skaidrs, pie kura speciālista tieši vajadzētu vērsties. Pie klīniskā psihologa vai skolas psihologa?

Atbilde ir vienkārša — Tev tas nemaz nav jāzina.

Ir grūti tikt galā ar domām vai emocijām?
Esi bieži nomākts, dusmīgs, satraukts?
Vienkārši vēlies droši izstāstīt, kas notiek Tavā dzīvē?
Sazinies ar skolas psihologu!

Skolas psihologs palīdz saprast situāciju, un, ja nepieciešams, novirzīs pie cita piemērotāka speciālista. Piemēram, klīniskā psihologa, logopēda, neirologa vai ģimenes ārsta.

Kā notiek pirmā konsultācija?

Gandrīz visi pirmo reizi uz sarunu ar psihologu nāk satraukušies. Tas ir normāli, jo tā ir jauna un nezināma pieredze. Bet patiesībā uztraukumam nav pamata.
Pirmajā tikšanās reizē psihologs iepazīstas ar skolēnu, uzklausa un pārrunā situāciju. Dažiem pietiek ar vienu vai divām sarunām, citi turpina konsultācijas regulāri. Psihologs palīdz atrast atbildes, bet, ja tas nebūs viņa kompetencē, ieteiks, pie kā vērsties tālāk.

Kā sazināties ar psihologu?

Izvēlies sev “mazāk bailīgo” veidu:
– uzraksti e-pasta vēstuli uz psihologs@eiropasskola.lv;
– piezvani vai atsūti īsziņu uz 29330441;
– nosūti WhatsApp ziņu;
– pieslēdzies sarunai attālināti vai nāc tikties klātienē.

Ja patiešām ir grūti saņemties, vari uz konsultāciju atnākt kopā ar kādu sev tuvu cilvēku. Mūsu skolas psihologs prot vairākas svešvalodas, tāpēc nav jābaidās, ja ir kādi vārdi vai tēmas, kuras latviešu valodā ir grūtāk apspriest.

Biežākās tēmas, par kurām jaunieši runā ar psihologu

– Stress vai trauksme pirms kontroldarbiem vai eksāmeniem.
– Konflikti ar draugiem, vecākiem vai skolotājiem.
– Zems pašvērtējums un pārliecības trūkums, bailes uzstāties.
– Emocionālas grūtības, nogurums, dusmas, skumjas.
– Motivācijas trūkums mācībās.
– Grūtības koncentrēties vai organizēt laiku.

Psihologs tālmācībā palīdz skolēnam saprast sevi un atrast veidus, kā tikt galā ar sarežģījumiem. Ko darīt, ja ir stress? Ja nav spēka? Ja ir bēdīgi? Ja bieži gribas raudāt? Ja nav draugu? Ja "viss ir slikti"? Būtiski piebilst, ka pie skolas psihologa var iet arī tad, ja “viss nav slikti”, bet vienkārši gribas izrunāties vai labāk saprast sevi.

Psihologa konsultācijas gan klātienē, gan attālināti

Konsultācijas ar skolas psihologu parasti notiek klātienē. Taču, ja ir vēlme no jaunieša puses, ir iespējams arī sazvanīties pa telefonu vai pieslēgties sarunai tiešsaistē (piemēram, videozvanā). Tomēr psiholoģiskās izpētes vienmēr tiek veiktas tikai klātienē.

Ko citi padomās, kad uzzinās, ka es eju pie skolas psihologa?

Viss, kas tiek runāts konsultācijā, ir konfidenciāls. Saruna paliek tikai starp Tevi un skolas psihologu. Speciālists nedrīkst izpaust informāciju bez skolēna piekrišanas, izņemot gadījumus, kad ir nopietnas bažas par skolēna vai citu cilvēku drošību.

Psihologs:
– neveic ierakstus par izglītojamajiem e-klasē, Mykoob vai citā skolas mācību vidē,
– nedod informāciju skolotājiem vai citiem,
– neatklāj, ka skolēns ir bijis pie psihologa.

Speciālists veido anonīmas atskaites skolas direktoram par to, cik bērni apmeklējuši psihologa konsultācijas, bet bez vārdiem vai uzvārdiem. Līdz ar to fakts, ka skolēns ir bijis pie psihologa vai runājis ar viņu pa telefonu, nekur netiks izpausts.

Kad vecākiem ir laiks ieklausīties un rīkoties?

Ja vecāki pamana izmaiņas savā bērnā, arī viņi var uzņemties iniciatīvu un palīdzēt jaunietim atrast veselīgu atbalstu. Ir vērts apsvērt skolas psihologa konsultācijas, ja bērns:

– kļūst noslēgts;
– bieži sūdzas par nogurumu;
– izvairās no skolas;
– mainās miega vai ēšanas ieradumi;
– biežāk raud vai dusmojas.

Tie visi var būt signāli, ka nepieciešams emocionāls atbalsts. Skolas psihologs bieži konsultē arī vecākus, lai palīdzētu labāk izprast bērna emocijas, uzvedību un atbalsta iespējas.

Ko dara un ko nedara skolas psihologs?

✅ Palīdz skolēniem ar emocionālām un mācību grūtībām.
✅ Sniedz atbalstu vecākiem.
✅ Nosūta pie citiem speciālistiem, ja nepieciešams.
❌ Nesagatavo oficiālus atzinumus tiesai (šķiršanās, aizbildnība u.c.).
❌ Neveic klīnisku diagnostiku vai ārstēšanu psihiskām slimībām (to dara klīniskais psihologs vai psihiatrs).

Skolas psihologs ir pieejams ikvienam

Skolas psihologs ir daļa no izglītības atbalsta sistēmas. Tas nozīmē, ka konsultācijas skolā ir bez maksas un bez nosūtījuma.
Dažiem jauniešiem ir grūti atrast, kur pilsētā strādā psihologi, kā pieteikties vai kā nokļūt līdz kabinetam. Skolas psihologs ir visiem pieejams. Viņš atrodas skolā, pazīst vidi, un pie viņa var atnākt starpbrīdī, pēc stundām vai citā sev ērtā brīdī.

Vai ir nepieciešama vecāku atļauja?

Skolēns drīkst rakstīt, zvanīt un nākt uz pirmreizēju konsultāciju bez vecāku atļaujas. No 14 gadu vecuma skolēns var apmeklēt psihologa konsultācijas bez vecāku atļaujas arī atkārtoti. Ja nepieciešams veikt izpēti un izsniegt atzinumu, vai arī bērnam vēl nav 14 gadu, tad vecākiem būs jādod sava piekrišana.

Galvenais ir spert pirmo soli
Nenoklusē un nenobīsties. Saruna ar psihologu skolā vai tālmācībā var būt pirmais solis uz mierīgāku ikdienu, labāku pašsajūtu un labākiem rezultātiem mācībās.

Šī vietne saglabā tikai datus ko apmeklētāji ievada kontaktformās. No analītiskajām (neobligātajām) sīkdatnēm (cookies) vietne izmanto pastāvīgās sīkdatnes mārketingam un anonīmai apmeklējuma statistikai no Google Analytics - uzzināt vairāk